07/09/2026
🐻 ŠOREIZ MAN PAVEICĀS — LĀCIS IZPOSTĪJA TIKAI DIVUS STROPUS.
Jā, savā ziņā tiešām paveicās.
Šorīt vienā no “Meža Bite” dravām pirmo reizi viesojās lācis. Rezultāts — divi sapostīti stropi.
Taču ar manu dravu viņa gaitas nebeidzās. Tajā pašā apkārtnē tika sapostīta arī cita saimniecība — lācis tika pie vistām un cāļiem, izvandīja miskasti.
Un tad rodas jautājums:
cik saimniecībām vienam lācim jāiziet cauri, pirms problēma vairs nav tikai viens apgāzts bišu strops?
Man šī bija pirmā reize. Divi stropi mani neizputinās — tos sakārtošu un strādāšu tālāk.
Taču šogad vien starp man zināmiem biškopjiem varu nosaukt vismaz piecus dažādus lāču postījumu gadījumus.
📷 Pirmajā foto — šodienas postījums “Meža Bite” dravā. Otrajā — lāča postījums cita biškopja dravā šogad.
Tāpēc šis ieraksts nav par maniem diviem stropiem.
Tas ir par sistēmu.
📈 2020. gadā Latvijā tika lēsti aptuveni 30–60 lāči. 2025. gada monitoringa dati jau liecina par aptuveni 190 lāčiem, un Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka populācija turpina pieaugt.
Savvaļas dzīvnieki ir daļa no Latvijas dabas, un es neesmu pret lāčiem.
Bet, palielinoties to skaitam, palielināsies arī saskarsme ar cilvēkiem, dravām un lauku saimniecībām.
Vai mūsu likumdošana un rīcības mehānismi ir auguši līdzi lāču skaitam?
⚡ “Uzlieciet elektrisko žogu.”
Jā, tas ir viens no risinājumiem. Bet man bites atrodas aptuveni 10 novietnēs.
Tas nozīmē elektriskos žogus, iekārtas un akumulatorus katrā vietā, kā arī regulāru apbraukāšanu, zāles pļaušanu, akumulatoru uzlādi un nomaiņu. Lai tikai apbraukātu visas novietnes un nomainītu akumulatorus, var aiziet gandrīz vesela diena.
Tātad tas nav tikai “nopērc elektrisko žogu”. Tas ir aprīkojums + degviela + darba laiks + regulāra uzturēšana.
Protams, varam likt elektrisko žogu ap katru dravu. Tad ap vistām. Varbūt arī ap miskastēm. Un pēc tam ap pagalmu?
Bet cik tālu mēs iesim?
💶 Arī postījumu fiksēšanas un kompensāciju sistēmu, manuprāt, ir laiks pārskatīt.
Vai 2026. gadā vienkāršos un nepārprotamos gadījumos tiešām nevarētu pietikt ar kvalitatīvu video, fotogrāfijām, GPS koordinātēm, datumu un citiem digitāliem pierādījumiem?
Telefonā mums tas viss jau ir.
Kāpēc speciālistam vai komisijai būtu jābrauc katrā gadījumā, ja postījumu iespējams ticami fiksēt attālināti?
Arī komisijas darbs nav bezmaksas — tas ir cilvēku darba laiks, transports un valsts līdzekļi.
Varbūt klātienes pārbaude būtu nepieciešama lielos, neskaidros vai strīdīgos gadījumos, bet pārējos varam izveidot vienkāršāku sistēmu gan cilvēkam, gan valstij?
💰 Un vēl viens interesants skaitlis.
DAP iepirkuma “Lāču monitorings 2026.–2028. gadam” paredzamā līgumcena ir 180 000 €.
Es nesaku, ka monitorings nav vajadzīgs. Tieši pretēji — valstij ir jāzina, cik lāču Latvijā ir un kā populācija mainās.
Bet, ja valsts ir gatava ieguldīt 180 000 € nākamo trīs gadu lāču monitoringā, tad paralēli jābūt gatavai ieguldīt arī sistēmā, kas ļauj cilvēkiem ar pieaugošo lāču populāciju reāli sadzīvot — preventīvajos pasākumos, saprātīgā kompensāciju kārtībā un problemātisko lāču apsaimniekošanā.
Citādi mēs ļoti labi uzskaitīsim lāčus, bet cilvēkam atbilde paliks:
“Liec elektrisko žogu un tiec galā pats.”
🐻 Un ko darām ar lāci, kurš ir sapratis, ka pie cilvēkiem ir viegli pieejams ēdiens?
Šodien drava. Pēc tam vistas. Tad miskaste. Rīt varbūt cita saimniecība. Un, jo biežāk lācis meklē barību cilvēku tuvumā, jo nopietnāks kļūst arī jautājums par cilvēku drošību.
Valstij ir jābūt skaidram mehānismam, kā rīkoties ar problemātiskiem dzīvniekiem, kuri atkārtoti apmeklē cilvēku saimniecības vai sāk zaudēt dabiskās bailes no cilvēka.
Es neaicinu izšaut lāčus.
Es aicinu pielāgot sistēmu realitātei.
🇪🇪 Un mums nav viss jāizgudro no nulles.
Kaimiņos Igaunijā dzīvo ap 1000 lāču. Tur sugas aizsardzība tiek savienota ar praktisku populācijas apsaimniekošanu, postījumu kompensēšanu un atbalstu preventīvajiem pasākumiem.
Latvijai nav akli jākopē Igaunija.
Bet būtu vērts paskatīties, ko kaimiņi ar daudz lielāku lāču populāciju dara labāk.
🗳️ Un, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, gribētu šo jautājumu publiski adresēt arī tiem, kuru rokās būs iespēja sistēmu mainīt.
Savukārt politiskajām partijām un 15. Saeimas kandidātiem man ir pavisam konkrēts jautājums:
KO JŪS ESAT GATAVI MAINĪT?
Vai pārskatīsiet kompensāciju sistēmu?
Vai būs reāls atbalsts preventīvajiem pasākumiem?
Vai ieviesīsiet vienkāršāku digitālu postījumu fiksēšanu?
Un kā valstij būtu jārīkojas ar lāčiem, kuri atkārtoti apmeklē saimniecības un zaudē bailes no cilvēka?
Te nav jautājums par to, kurš ir “par lāčiem” vai “pret lāčiem”.
Man interesē konkrēti risinājumi.
Šoreiz man paveicās — tie bija tikai divi stropi.
Bet negribētos gaidīt brīdi, kad vairs nepaveiksies.
👇 Ja arī pie jums pēdējos gados ir bijis lācis vai tā nodarīti postījumi, ierakstiet komentāros novadu un īsi — kas notika.
Būtu vērtīgi dzirdēt arī citu cilvēku reālo pieredzi no dažādām Latvijas vietām.
Un, ja pazīstat kādu 15. Saeimas kandidātu, kuram uz šo būtu jāatbild — atzīmējiet viņu komentāros.
🐝 Meža Bite
